I syltumneicuos Rūžupis pusē ari zīd

šudiņ sajiemu duovonu, kaidu gribieju sajimt jau kaidus 2 godus. i jei ir Žila Verna “Kapteiņa Granta bērni”. atsazeistu, ka itū gruomotu vēļ naasu nikod skaitejus.  kinu “В поисках капитана Гранта” serejis gon asu redziejus pa vairuokim lāgim. cīš patyka tituldzīsme, niule skaņ kaidu laiku jau ausīs.  atrodu ari youtubē, lai skaņ fonā.

itaidu gruomotu prīca rūkā pajimt navar saleidzynuot ar tom Ž.Verna gruomotom, kurys gruomotplauktūs aizakārušys nu padūmju laikim i kurys ogruokūs godūs puorskaiteitys…

attā! niule juoatgiust bierneibā īkavātais

Pyrms rallija Elīna paziņuoja, ka ar itū rokstu es asūt īrynduota pi ģeoralliju hronistim Facebook ģeorallija sadaļā. Pateikams puorsteigums. Rudinī nūslynkuoju, bet nu niule taida kai jubileja – aizvadeits 10. ģeorallijs. Uzšuvis nav, vēļ nav bet vysmoz byus stuosts par gūdu jubilejai i tim bīžuokajim ģeoralliju bīdrim, kuri biedeigā kuortā itūreiz nabeja kluot. Tai kai rallijs tyka aizvadeits Kūrzemē, vīnu breidi beja dūma, ka moš juoroksta lavīšu literārajā volūdā, tok zynu, ka Ģeografu Mafejis rinduos ir puorstuovji, kuri breineigai ir tykuši golā ar cytim munim īrokstim, Panks mani informej par ģeorallija nūrisem latgalīšu volūdā, cyti citej Guntix kinys, vēļ cytim saknis LG… Ka interesej, kai maņ guoja, tod – raitu skaiteišonu!

Auzāns jau laiceigai sabeida dzelys – sarunoj laivu, bīdrus. Pi laika teik sadaleiti pīnuokumi:

• Auzāns – kapitāns,
• Indrāns – baruotuoja/bārmene,
• es – muzykants

Iz ģeoralliju izbrauču 3dīņ, lai kūpā ar Elīnu i Kasparu suoktu ģeoralliju ar pre-pārtiju. 4dīnē Elīna aizaraun ar munim ģeoralliju aprokstim, maņ vēļ vysaidys svareigys dzelys i otkon izakaseišona nu sātys saīt drupeit vieļuok nakai paradzāts. Labi, ka Kasparam reitā vēļ beja prakteņš i vysmoz vīnam nu myusu beja uzjimti abaroti, tai mes veiksmeigai paspiejam iz 1.busu. Pīminiešonys vārti ir šoferi, kuri ģeotautai 1. “zaļū pīturu” uztaisa Lukoilā. Braucīņs garš. Apmāram pusceļā Keišs saskaņoj munu ģitāru i busa 2.stuovs dzīd.

Tai kai Studentu pošpuorvaļde nūignorēja munu īteikumu saorganizēt, ka ģeorallijisti teik aizvasti uz upi pīna mašynu cisternuos  (deļ tuo, ka iz itom mašynom naatsatīc masys īrūbežuojumi iz LV celim), juobrauc caur Lītovu i itys braucīņs maņ i daudzim cytim izavierš par 1. uorzemju ceļuojumu 2011.

Pyrmais vokors paīt pi udžeņa muzykalā gaisūtnē, pi dabasu mieness kai laterna. Jiutam īrostūs bīdru tryukumu , bet nav jau tai, ka rallijā naatsarūn jaunui bīdri… Apstaigojam nūmetni – izaruoda ūtrā golā ir vēļ vīns muzykalais guņskurs ar vīnu aizrauteigu gitāristu i vasalu pulku aktivu dzīduotuoju. Cyti guņskuri biedeiguoki, pi citim teik rysynuotys baiguos sarunys.  Konstatejam nabejušu paruodeibu – jau 1.vokorā kotrs dzer sovu šmigu i praktiski nalaiž iz riņči. Cik atguodoj, vysod ir bejs tai, ka pi vīna udžeņa sādūšī laiž dažaidu syldūšūs škidrumu traukus iz riņči… Pozitivais atkluojums, atsagrīžūt pi sova udžeņa, izaruoda, ka varu iztikt na tik bez dzīšmu vuordimi akordim, bet ari bez saroksta ar dzīsmem, kurys zynu. Vyss breineigai, naktī labi guļu i nadzierdu Panka rācūšū bolsu ar paziņuojumu, ka Dragreiss 11, leidz pat pīkluojeigam laikam, kod asu izaguliejus. Pasamūstūt rūnās vaicuojums “A kai es īleidu guļammaisā?”

Indrāns ir izdūmuojus kliut par Fukushimys ekipažys daleibnīku kūpā ar Lukšu, tūtīs Elīna nūdemonstrej breineiga menedžera prasmis i īprīkšejā vokorā ir samenedžiejus maņ i Auzānam airātuoju vysmoz 1.dīnai. Uzjamam sovā laivā Aivaru, kurš itamā rallijā nūliems puormainis piec īt gar krostu.

Dīna saīt gaužom čudna. Izbraucam apmāram tod, kod cyti – piec tradicionaluo dragreisa -, bet iz upis izaruoda, ka asam tikai 2 ekipāžys: es, Auzāns, Aivars i Elīna&Kaspars. Nivīns (gondreiž) myusus naapdzan par speiti tam, ka naairejam i teikam atstraumē, kura lobu laiku myusus grīž kai karuselī.  Suokūtneji kompanejā vārojams ni to taids kai apmulsums, ni to bess (nu vuorda besis), kurš veiksmeigai teik puorvārsts jūceņūs i navoldomūs smīklūs. Gols golā tūp virkne ar īrūsynuojumim SP, teik veikti kūku, augu, putynu nūvāruojumi i karte (nui, 1. reizi asu pajāmus leidza ģeorallija karti). 2.nūmetnē (Krūtes piļskolnā) asom iz reiz aiz organizatorim. Uzzynom, ka jau asūt samoksuojuši 205 daleibnīki i vēļ byušūt lobs skaits ar vacajim.

Kod piec vītys apskatis asam īsakuortuojuši, paāduši, suok pasaruodeit ari puorejī. Vīnai ekipažai ir motors, kura valk daudzus parostūs pyušļus.

Vokorā ir atkluošona ar tradicionālū Ingus Liepiņa runu i himnu. Nazkur pa vydu uzzynoju, ka Ģeografu Mafejis bīdru vydā nūslāpumu nav “…bet tas jau tiešām nav nekas, notiek lietas trakākas…” , ar Fukushimys ekipažys muzykantu Lukšu pi vīna udžeņa sareikojam gitāristu duetu ar dzīsmem. Nazkaids zāns vuordā Ivars pasaryupej par muzykantu štimungu i tautys instrumentu jeb reikļu izskoluošonu, bet cyts zāns vuordā Imants ir pasamanejs īleist myusu teltī. Guņskuru apgaitys. Sateikam Sidrabiņu i Uci, kuri pylda “kuģa žurnālu”, kura īrokstim teoretiski vajadzātum tikt digitalizātim i publicātim blogā “Lampūnu ģimenes ēverģēlības”, i īsoka uzdzert pīpi (piepi).

Pasamūstu nuokušajā reitā i pyrmais vaicuojums Auzānam ir “A kai es nūkļuvu teltī?”. Vysi teik aicynuoti iz zarainuo aira mesšonu, bet maņ moti pylni ar vysaidim zorim. Tai ari beidzūt myusu ekipaža teik pi nūsaukuma “Zarains airis manos matos”.

Tai kai SP nanūorganizēja braucīni pīna cysternā (nui, nui, tei maņ vēļaizviņ taida kai suope ), 6dīnis pūsmys ir pamateigi garš 21,5 km. Laivā jauna bīdrene Zane, otkon braucam kai vīntulī vylki, bet nu nav jau tai, ka napateik, ka nav iteresnai i jautrai. Bārza sulys, eistuos i naeistuos, teik patārātys i Auzāns jau suok pareģuot munu nuokušū vaicuojumu: “Auzān, a kai es izkuopu nu laivys?”… bet bārza sulys (eistuos i naeistuos) ir gona uztycamys i nikas nu tuo napīsapylda.

Piedejā vokorā udženi taidi paškidri seviški iz reita pusi. Ar Lukšu otkon muzicejam, breižim pīsavīnoj Keišs. Ja rudiņs ģeorallijūs ir drūmī guņskuri, tod pavasarī ir romantīskī – pi myusejuo na tik bučojās, bet ari doncoj vairuoki puoreiši . Ap kaidim 5 aizeju gulēt, bet maņ reāli breižim ir solts i mīgs caurs. “Varbūt, ka par maz ir ņemts” voi ari pylnmieness ītekme?

Apbolvuošonys ceremonejā Indrāns i Lukšs ar Fukushimu daboj elegantuokuos ekipažys titulu . Pa vydu naizteik bez tradicionalajim Raula & Co izguojīnim. Biedeigā kuortā maņ nateik īlūzāts kraklys , bet kaidai laimeigā kuortā teik kraklys jau 2.rallijā piec kuortys… i kaids pasamona īviļkt nuosīs vasalu čupu(!) uzšuvju i daudzi palīk gribūt… Daži atrūn iz zemis. Kab nasaskuobtu pavysam i naizporceitu rallija nūskaņu, kurš jau taipoš ir par daudz dreiži paguojs, dūdamīs piedejā upis pūsmā. Pavysam dreiž sasasīnam ar pirātu ekipažu. Pirātim ari ir leidzeiga suope par uzšuvem, bet deļ tuo jau ir škidrumi, kas paleidz pasavērt iz ralliju nu lobuokuos pusis, teik izvylkts karūgs, gitāra i sadzīduotys dzīsmis, kurom pa vydu pirāti citej dj Guntix latgaliski tulkuotuos kinys.

Finišā atļaunu pirātim i jūs kompanejai sevi nūlaupeit i aizvyzynuot ar mašynu leidz Skrīverim. Pa ceļam simboliski finišejam pi jiurys, uzdzerūt aleņu. Ceļā goduos pīdzeivuojums – mašynai, braucūt pa šoseju, atsataisa bazgažnīks. Laimeigā kuortā montys iz vītys, munejuos – gitāra jūs skaitā – byutu pyrmuos liduotuojis. Daudz natryukst, kab es krystu kārdynuojumā i paturpynuotu ģeoralliju vēļ 2 dīnys Skrīveru apleicīnē i Auzāns kodnaviņ sajimtu zvonu ar vaicuojumu “A voi ta’ rallijs jau beidzīs?”. Bet nu jā, pīnuokumi sauc i nu Skrīverim Preiļi ir tikai 2h attuolumā, kuri teik cīš veiksmeigai pīvarāti, nasaverūt iz tū, ka asu apsakruovus ar sūmu, telti, gitāru, ūžu piec dyumim, pi apvuoršņa ir pasaruodejs īspaideiga izmāram pylnmieness i autobuss Skrīveru pīturā pabrauc garom…

Īejūt sātā sajiutu, ka točna smirdu i ka dzeivūklī nav gaisa. Naktī pasamūstu nu tuo, ka ir puoruok korsts. Sapynā radzu ģeorallija cīneigus nūtykumus i tālus i kai nazkaidi pensionari purpynoj i sunej ģeotautu par ģeorallija izdareibom. Daļu dorba laika pavodu skaitūt cytu sajiutys twiterī i verūtīs biļdis ==> pruoteiguok ir pajimt voi samenedžēt pyrmūdīni piec ģeorallija breivu!

P.S. ceru, ka dreizumā muni tyvuokī bīdri atsyuteis maņ kaidys ģeorallija biļdis

/Nu da, ar draugim nūsasmējem par bloga potencialū folkloristiskū nūkruosu. Nu, lyuk, ir! /

Suokumā dūmuoju – vyss vīnkuorši, tod beja stadeja – nikuo narubeju, niule jiutūs kai “vakuuma syuciejs”. Ruodīs, ka angļu termina latgaliskuojums lobuoks, bet moš tūmār putekļu syuciejs? Nui! Dimanta putekļu syuciejs.

Lai kur ari byutu, vyss ruodīs cytaižuok, kod esi tymā vydā, nakai tod, kod  esi tikai garomguojiejs, leidzcylvāks ar sovu dzeivi, kasdīnu, sovom byušonom i nabyušonom, īšonom i skrīšonom, dareišonom i nadareišonom.

Sūpluok dimanta puteklim īsasprauc ari pa kaidai drazai – stereotipam. Folklora – vacmūdeigim ļaudim, vyspuor vacim cylvākim, garlaiceiga i gauduleiga… Es saceitu, ka folklora ir dareituojim. Cylvākim,  kurim vajag nazkū vairuok par TV kasti, šlāgeraptauju, serialim, ziņom i piečuokom sasatikšonom ar leidzeigim i attīceigom neverending – ir riņči runom ikdīnišķū i patierejamū.

Tradiceju pasuokumi laukūs, par pīmāru, šudiņdīnys “Aizgavieņs Vabalē”, vysbīžuok izavierš par folklorys kūpu saīšonom, kuruos pavysam ratys ir “skateituoju nu molys” rindys. Bet kaidu fīlingu jeb sajusšonu juos īdūt! Nui, folklorys kūpuors ir babenis, bet juos sovūs 60+ godūs grib i var saīt, lai padzīduotu, atguoduotu jauneibys laikus, ir sīvys 40+, kurom ir svareigi grīzt sovys vītejuos sabīdreibys kulturys dziernovys, ir školuotuojis, kurys saorganizej školānus, ir i veiri, kuri pīsadola ar instrumentu spēli voi spieceigim bolsim. I vyss nūteik. Maņ beja pīpiļdeita 6dīne, paiežu, padzieru, padzīduoju, padoncuoju i sasamieļu tautys gudreibys:

• Aizgavienī vajagūt tuoli gostūs braukt, kab lyni gari augtu. Vajadzēs īsēt lynu i pasavērt, cik jī gari izaugs, šudiņ brauču 80 km iz vīnu golu.
• Juobrauc nu kolna, lai augtu bolti kuopusti. Juoveļ snīgs, lai augtu leli i styngri kuopusti. Juocap i juoād cyukys gale, kas izvārta iz cārmyukšys īsma, kurš juosagloboj i pyrma kuopustu stuodeišonys juoboksta bedreitis, lai tuorpi kuopustus naapgrauž. Peicku saglobuoju i atvežu iz sātu.
• secynuojums vīns – juopīsavierš zemkūpeibai!

Ka ari dūmoj pīsavērst zemkūpeibai, bet šudiņ nikuo nu augšuok pīmynātuo nadareji, nikas vēļ nav nūkavāts – oficialais (piec katuoļu kalendara) Aizgavieņs šūgod byus ūtardiņ, 8. martā. I juosaver, kaids byus laiks. Piec šudiņdīnys sprīžūt juobyut boltai Leldīnei. Šureit konstatieju, ka pa nakti ir pīsnidzs 3-4cm snīgs. Bet vyss izaškiers 2diņ.

“Ja aizgavēnī uz jumtiem ir sniegs, tad arī Lieldienās vēl pastāv sniegs. (Miķelāns, Dunava; itys ticiejums nu iteinis)”

Stereotipu par vacumu breineigai apguoze 5dinis pasuokums Rēzeknē – folklorys kūpa “Vīteri” uzsauce sovus diskus “Samovars I” i “Samovars II”. Cīš kuplys i godūs jauns daleibnīku pulks, daudzveideigi prīkšnasumi – dzīsmis, dejis, čyguonu uzvadums, interesanti i originali dzīšmu video i piecpasuokumā daņči.

I vēļ – folklora ir spālātuojim. Ite es nadūmoju tikai muzykantus. Pasuokumi i tradicejis ir juospielej. Dzeive īt iz prīšku i mes navaram pretendēt iz tū, ka mes vysu dorom tai, kai dareja ļauds pyrms godim symts. Respect tym, kurim tei ir dzeive! Tim, kuri dzeivoj laukūs i dorūt sovus dorbus dzīd dzīsmis, reikoj tolkys ar piectolku pasiediešonom ar dzīsmem i daņčim, gierb pošu darynuotus apgierbus… Es iz tū napretendeju. Bet maņ ir intersnai sasatikt, lai padzīduotu, pamuzycātu, uzastuotu, eipašajūs breižūs uzviļkt tautu tārpu, lai radeitu svātkus i attīceigys sajiutys sev i cytim. Utopiski, bet īspiejams, ka īspiejams ir vyss, i ar laiku koč kaidi parodumi īsaīs kasdīnā i klius par dzeivis sastuovdaļu, kuru vairs navajadzēs muoksleigai uzturēt.

Niule apleik juovuoc dimanta putekli, ar kurim doluos cyti, i juoatrūn sevī dimanti, lai var nūsleipēt skaistus i vierteigus briljantus. Ceļš iz tū kotram sovs – kuram utopisks, kuram īspiejams.

Ar runom taipoš kai drēbem. Ar laiku drēbis palīk par lupotom, kurys var izmest uorā voi sadadzynuot, bet var i sataiseit lupotu dečus. Nu garom runom jau par reizi tikai viereigs klauseituojs patur viņ nalelys atzinis. Pazyud autors i kontekts. Palīk viņ kaida dūma golvā voi teik pīfiksāta iz lopys. Pīraksteits ar dūmu moš kodnaviņ nūderēs. Var izmest uorā, var ari naizmest…

• 21.gs. slimeiba ir “sevis mekliešona”.
• Skaudeiba ir atbiļdis reakceja iz līleišonūs i lepneibu. I ūtraiž. Boltuo skaudeiba? – Kaidā kruosā lepneiba taidā i skaudeiba
• Meklēt tikai negativū – dzili latviska attīksme.
• Myusdīnu paradokss – bārni beistās nu tradicionalajom čyguonu maskom, bet ar aizrauteibu verās “niņdzys” i cytus monstrus TV i nasabeist nu dažaidim jūs atributim, kas nūpierkami.
• Slapanī īnaidnīki vysapleik… Ka kasnaviņ kūnaviņ dora – jam nūteikti padūmā ir nazkaidys sazvieresteibys… Kod atrassim pamatu i kūpeibys sajiutu, ka vysi dorom Latvejis/Latgolys/tautys i sabīdreibys lobā?
• Kod vajaga izavēlēt, juoatguodoj, ka vīnkuorši vajaga atļaut koč kam nūtikt.
• Eistineibā īspieja izavēlēt ir lela privilegeja.
• Kotrs padareits darbeņš spāku dūd!

P.S. Muzykalajā nūformiejumā niu Joe Dassin – Les petits pain au chocolat

Nakts pa celi dīnu raida

Suorta saule īt pi mīra

Bolta mygla apsadz zemi

Sudobraina rosa kreit

Dabasūs guntenis voskonys aizadadz…

Sapņu zyrgi sapneišus steidz zemei nest. Sapņu varā pasauļs mīru rūn

Dvieseleitis sapņu zemē spākus rūn.  Tici, korsti sapni pīsapiļdeit var!

Nakts pa celi dīnu raida

Suorta saule īt pi mīra

Aizver actenis i atļaun

Sapņu zyrgim tevi nest

Aiznest breinumainā sapņu pasauleitē

Aiznest breinumainā sapņu pasauleitē

Šudiņ Starptautiskuo Dzymtuos volūdys dīnā i UNESCO Latvejis Nacionaluo komiseja itūgod aicynoj eipašu viereibu pīvērst šyupuļdzīsmem dzymtajā mēlē. Kaidu laiku atpakaļ roduos mīga dzīsme par sapynu zyrgim. Itūreiz tikai vuordi i publiska apsajimšona īraksteit audioformatā Bet es zynu, ka ir skaiteituoji, kuri ir dzierdiejuši dzeivajā i kurim, cerams, niu skaņ ausīs ar vysu melodeju.

Vīnu mīga dzīsmi audio formatā vari nūsaklauseit ite

Cikom beju inkapsuliejusīs, uztvierieji vysleidza beja vaļā.  Plašuoka i mozuoka mārūga pasuokumūs saklauseju vysaidys runys (nikur tuoli nabeju aizbraukus – tuoļuokais da Reigys, deļ tuo vairuok par Latgolu i latgalīšim):

• ir baiguo problema – Latgolā leluokuo daļa vacuoku ar sovim bārnim latgaliski narunoj;
• latgalīši vysu laiku bejuši apspīsti – puornūvodnīki, vysaidu laiku vaļdeibys cyta par cytu trokuok latgalīšus apspīdus, diskriminiejus itt;
• latgaliski naroksta deļ tuo, ka kotrā Latgolys molā sova izlūksne;
• vyspuor vyss ir brīsmeigai – apleicejī cylvāki, sabīdreiba, latvīši i latgalīši, vaļsts (tikai kotrs pats taids lobs).

Varam gudri sprīdelēt, par tū kaidā volūdā juorunoj ar bārnim, tok tys nikas, ka pošim sova bārna nikod nav bejs i dažam dīz voi vyspuor byus. Tik vīnkuorši ir vyspuorynuot i meklēt problemu sabīdreibā. Jī – nazkaidi mistiskī jī, kas na tai dora. A kur asu es pats – gudrais runuotuojs? Kū es šudiņ asu izdarejs, lai latgaliskū padareitu par ikdīnišķu parodumu. Nu kuo asu atsasacejs koč kaidys latgaliskys i vyspuor goreigys aktivitatis dieļ? Par kū napuorskaiteju kaidu rokstu voi napasaklauseju īrokstu latgaliski, timā laikā, kod skaiteju zinis i komentarus delfūs, apollo voi vēļ sazyn kur? I kaidu sabīdreibu tod es varu gribēt sev apleik, ka verūs tikai tū, kas paradzāts masu pīsaisteišonai, ažiotažai? Kaidu Latgolu es gribu, ka kritizeju viņ tūs, kuri koč kū dora? Dora i izdora realus dorbus navys tikai gudri runoj!

Verūs iz sovu kasdīni i raugu atbiļdēt iz itim vaicuojumim. Saprast, kū es varu izdareit i kū doru. Kū nadoru i deļ kam navaru puorvarēt sovu slynkumu? Prīks par kotru satyktū cylvāku, kuram latgalīšu volūda nav dzymtuo, bet ir GRYBA, lai īsavuiceitu, lai saprostu, kai izrunuot voi izdzīduot vuordus. Cylvāki, kuri ir itepoš leidzuos, bet kas nasapluota ar sovom runom, bet dora. Cylvāki, kurus lelī runuotuoji ībuož vīnā maisā ar tim ļaudim, kurus nazkod ir satykuši i kuru aprūbežuotuo reiceiba voi vuordi ir aizvainuojuši.

Kai maņ saceja vīns puornūvadnīks – “Jius, latgalīši, vysaidus syudus varit izkustynuot, tik naesit spiejeigi leidz golam izmēst”.

Atlaidit, ka itys roksts roda sajiutu, ka apleik nalabi ūž! Tok moš ir vārts pasavērt na tikai apleik, bet īsavērt sevī i atrast, izmēst tūs syudus, lai svaiguks gaiss i pateikamuoka dzeive.

Starp hokeju i kinys “August Rush” dubliejumu latvīšu volūdā atsasaceju nu bezmierkeigys pluovuošonys interneta plašumūs, lai pīraksteitu 459 vuordus – apmāram vīnu pylnu puslopu latgaliski. Nu kuo esi atsasacejs, kab itū puorskaiteitu?

—-

* jiedzīni inkapsulēties - pyrmū reizi dzierdieju 2004. goda tradicionalā “Juoņu īleiguošonā pi Mičuļa” Patmaļnīku apleicīnē nu Ģeografu mafejis puorstuovim.

8 reitā teikam izlaistys iz ceļa, kurš vad gar Adrejis jiurys krostu. Vīnā pusē kolns, ūtrā – nūguozis lejisdaļā cīmats ar sorkonim jumtim i Adrejis jiurys Dalmācejis krosts. Speid saule i pyuš pamateigs viejs, kura dieļ bez moz voi zūssuoda matās. Asam taidā kai skotu laukumā, kurš izbyuvāts blokus ceļam, kab turisti var apsastuot i pasavērt skaistū ainavu. Skots patīsi ir breineigs, bet smoka gon brīsmeiga – ūž piec meizalim i aiz apmalis pylns ar musurim.

Koč suok pasaruodeit nūgurums, asam apjiemeibys pylnys ceļu turpynuot. Navylynoj dūma ceļt nazkur iz akmiņainys kraujis telti i vysu dīnu nūgulēt, ka ir pavysam reali jau šudiņ tikt Mostarā. Koč ir kuortejuo idealuo vīta stopiešonai i laiks ari pīkluojeigs, stuovam gondreiž stuņdi. Garum puorsvorā pabrauc pylnys mašynys voi vuocu pensionari. Gols golā dastuoj kūši zaļš Citronen ar 2 jaunim horvātim. Pa ceļam tikai daži kilometri, bet kaidi! Sajāmuši apstyprynūšu atbiļdi iz vaicuojumu, voi myusim pateik muzyka, īgrīž radeju skaļuok i dzīd pylnā bolsā leidza kaidam horvātu šlāgeram. Muzykai ir sovs kolorits, kas rakstureigs tikai Horvātejai i puišim bolsi ari skaneigi.

Puiši pabrauc tuoļuok, nakai jim vajaga, kab izlaistu myusus benzintankā. Piec kaida laika apsastuoj mozs furgons ar saldātavu. Šofers ir zvejnīks i vad zivs nu Rijekys iz fabriku. Pa ceļam rikteigs gobols. Suokumā braucam pa ceļu, kurš leikumoj pa kolnu nūguozi. Kreisajā pusē ir kolni, bet lobajā – zyls Adrejis jiurys iudiņs.

Ilze, kod nabiļdej guļ, es turūs, raugu palikt nūmūdā i runuot ar šoferi. Teik miksātys angļu, krīvu, horvātu, vuocu volūdys. Šofers ir bejs nazkod jiurnīks i kuģojūt sasavuicejs volūdys. Koč kai sasaprast varam. Bīži jis īstarpynoj vaicuojumu “you understand? [jū anderstend?]“. Nikas cyts naatlīk kai uztvert tū, kai horvātim rakstureigu komunikacejis īzeimi.

Ceļš vejās gar kolnu augšup i lejup. Nu kontinenta pyuš pamateigs viejs. Horvāts stuosta par vairuokim viejim i jūs ītekmi iz zveju. Suoc lomuotīs iz prīškā braucūšū vīglū mašynu, kurai aizmugurē treilereits. Asūt napruots braukt itaidā viejā ar taidu! Cik gadejumu jau ir bejs, ka viejs vīnkuorši nūpyuš treileri ar vysu mašynu nu ceļa…

Lai byutum uotruoka braukšona, šofers puorbrauc kolnus i izbrauc iz bāņa. Skots pa lūgu dīzgon tuksneseigs – zeme bolta i akmiņaina ar ratim neikuleigu kryumu pudureišim. Runojam ar šoferi par karu. Jis asūt timā laikā bejs policejis darbinīks. Teik vainuoti serbi pi konflikta. Pa ceļam vīna klins, pi kurys asūt filmāta nazkaida kina.

Piec pušdiņu pauzis naspieju turētīs pretī mīgam – braucīņs pa bāni i jau radzātuo ainava pyrms 2 godim mani īmydzynoj. Nazkur attuolai dzierdu, ka Ilze runoj ar horvātu – tys labi.

Teikam izlaistys iz krystcelim. Ir 2 dīnā – pats svelmis laiks. Ir cīš korsts i saule capynoj. Koč ite niule byutu kaida vieja plūsma! Atrūnam mozu ānys plekeiti, kurš rūnās nu vīnys veikala reklamys zeimis. Vīta stopiešonai ni šaida ni taida. Mašynys brauc reši.

Nagaidom vēļ i stuņdi, kai dastuoj furgons ar Itālejis numurim. Laikam izbrauce nu tuo poša zivju ceha, kur gribēja aizvest myusus īprīkšejais šofers. Tiksim leidz Splitai. Šofers ir nu Sicīlejis i kai jau itālim pīsakluoj – runoj tikai sovā volūdā, bīži lītoj skanis signālu, lai kādu aptaurātu voi pasveicynuotu. Lomojās iz mašynom sovā mēlē, kurys pa leikumainū ceļu, kuram vīnā pusē kolns, bet ūtrā stuova krauja i jiura, brauc par daudz lieni, bet ir puorlaimeigs, kod pasokom itāliski si voi grazia.

Ilze pa ceļam fotografej. Laiku pa laikam šofers vierš juos uzmaneibu iz kaidu tyltu, leici ar jahtom voi vēļ kūnaviņ, kas juopruot ir biļdiešonys vārts.

Koč Splitys apskate myusim nav plānuota, teikam īvastys pošā piļsātys centrā. Myusim asūt juoradz vacpiļsāta – tik daudz spiejam saprast. Taisneiba, volūdys barjera naļuove spyrynuotīs pretī i īstuosteit, ka myusus juoizlaiž iz ceļa, kurš vad tuoļuok.

Iz sūleņa īsakuortojam i paādam maizi nu LV, dasu nu LT, gurķus nu PL. Sūpluok ir vaca myura sīna. Ka jau asam tik tuoli tykušys – vajaga apsavērt. Ejam pa ānu cauri tiergam, īeimam vacpiļsātātā. Sātys byuvātys i īlys nūbruģātys nu/ar gaišim akminim. Acs žylbst pamateigai i iz mugurys smoga sūma. Izeimam pa puoris īleņom i dūmojam kai tikt pa dreižuok pa celi.

Nikas cyts myusim naatlīk kai īt nazcik km pret kolnu, cikom teikam leidz ceļam, kurš vad Mostarys vierzīnī. Saule pamozom kuop iz leju. Pa ceļam lopbruot nūpierktu arbuzu, bet bankomats dūd tikai krītni vairuok naudys nakai napīcīšams.

Piec bezsakareiguo puorguojīņa i dažpadsmit minotu stopiešonys myusim veiksme ir atsagrīzs. Apsastuoj Fiateņš, kura šofers ari brauc iz Mostaru. Tys ir jau ūtrais amerikāņs itamā braucīnī! Koč sovā vaļstī najimtu stopātuojus, Eiropā pajam. Amerikāņa cīneigā manīrē Džons atkluoti izstuosta sovys nasenejuos paguotnis nūtykumus i nuokūtnis plānus.

Ceļš otkon leikumoj starp kolnim i jiuru. Ir 7dīnis vokors ir prtejā braukšonys vierzīnī pamateigys mašynu kolonnys.

Pa ceļam dastuojam kaidā cīmateņā, kab paāstu vakarenis. Pa tū laiku ir satimss, tymsā škārsojam Horvātejis – Bosnijis i Hercegovinys rūbežu. Eipašu interesi mes – 2 latvītis i 1 amerikāņs – rūbežsorgūs naizraisom.

Ap pušnakti ībraucam Mostarā. Džona navigators puorsavierš par nafigatoru – piļneigi apmulst i sajiuk jam vyss parāds. Artys atsyuteitū adresis īlys nūsaukumu atrūnam Džona leidzpajimtajuo ceļuojuma ceļveža kartoshemā. Tikai īlu nūsaukumus i numurus gon itamā vaļstī laikam nav pījimts nūruodeit iz sātu fasādem. Izmatam vīnu lūku, tod vaicojam policistim. Nu žestim saprūtam, ka juobrauc iz ūtrū upis krostu. Tī prosam vēļ nazcik vītejim, bet breižim rūnās sajiuta, ka kotrs ruoda iz sovu pusi. Bet tai – cylvāki atsauceigi gotovi paleidzēt.

Džons atrūn panseju, kurā rezerviejs vītu, bet tei jau cīt. Atrūnam ari tū īlu, iz kurys ir Artys sāta. Numuru nav. Poša Arta, cikom navar myusus sagaideit ir davusīs ar draugim izbraukumā. Džons sarunoj vītu cytā hotelī, atsavodom, sagaidom Artu i beidzūt – piec drupeit vairuok kai 36 stuņdem pavadeitom braucūt voi stopejūt, runojūtīs ar sešim 5 dažaidu tauteibu cylvākim -varam dūtīs normāli pi mīra. Ir sasnīgts golamierkis, i vīns ceļuojuma pūsmys nūsasliedzs.

Kodnaviņ taps ari stuosti par Mostaru, Balkānu zemem i atpakaļceļu.

Tyvojās pušdiņlaiks. Dīnys gaismā Pūlejis lelceļa molys hoteļs izaver pavysam cytaižuoks. Nu maukom nav ni viests, apleik skraida bārni i volda cyta veida dzeiveiba. Siežam tīpoš, kur vakar, bet ari mes asam cytaižuokys – izaguliejušys, nūsamozguojušys i ar skaidru plānu gondreiž vysai dīnai. Ka vyss byus kai plānuots, vokorā byusim Budapeštā.

Vysu itū puordūmoju, cikom gaidam Metjū. Jis ir veirīts, kurš daguoja kluot īprīkšejā vokorā i iz kuru īprīkšejā vokorā suokumā pasavieru  ar aizdūmom. Vyss jau taipoš beja gona drausmeigai, bet jis daīdams skaidrā angļu mēlē pavaicuoja, voi myusim ir vajadzeiga kaida naviņ paleidzeiba. Vuords pa vuordam i saruna aizguoja… Par Metjū, kurš ir amerikāņs i kuram beja dareišonys Varšavā, bet tagad breivs laiks paceļuot pa Pūleju i tyvuokajom vaļstim i par myusim – stopātuojom, bloguotuojom i “twitter” cylvākim. Ka stopiešona munuos acīs ir veids, kaidā īpazeit jaunys zemis i cylvākus, ka finansiali varātu atsaļaut ceļuot ari kai “normāli” ļauds, bet procesā ir vyss tys suoļs. Atzineigai teik nūvārtāta muna poziceja, ka es stopeju, kab ceļuotu navys struodoju iz ceļa (par tū vysod pīdūmoju, kai izaveru i kas maņ mugurā, pyrms izīmu iz ceļa i suoku stopēt). Runojam par ītū vītu, kura naizaver dīz kū omuleiga. Metjū saceja, ka hotelī vydā gon asūt pat cīš normālys ustabenis par pījamamom cenom. Metjū pīduovuoja nūskaidruot, voi ir breivs kaids numureņš. Pījēmem i puornakšņuojom ārtuos gultos bez bādom par tuolbrauciejim, maukom…

Šūreit nūlēmem pījimt Metjū pīduovuojumu braukt ar jū, cikom myusim byus pa ceļam, īspiejams leidz pat Budapeštai. Juoatzeist, ka uzticeibu īvīse tys, ka Metjū paruodeja īprīkšejā vokorā sovu aplīceibu, kas līcynoj, ka jis struodoj NewYorkTimes.

Pa ceļam runojam par vysa kū. Izaruoda, ka Metjū seņči sovā laikā ir bejuši vīna nu ītekmeiguokajom dzymtom Pūlejā, kurys puorstuovi cāluši pilis, bet juo vacaistāvs puorsacieļs paguojušajā godu symtā iz Ameriku. Metjū kompāneja sasadorboj ar slavenū Amerikys laikrokstu, kura finanšu pīlykumam veidoj apskotus par dažaidu valstu ekonomiku i īspiejom investēt. Leidz ar tū jis daudz ceļoj pa pasauli i teikās ar dažaidu valstu augstom amatpersonom i biznesa ļaudim. Iz vaicuojumu par tū, kaidys volūdys jis vēļ zyna, Metjū atbiļd tai:

Cylvāks, kurš zyna 3 volūdys ir trilingviāls. Tys, kurš 2 – bilingviāls. Zinit, kai sauc tū, kurš 1? Tys ir amerikāņs.

Braucūt pa Katovicis apleicīni, Metjū stuosta par Silēzijis ekonomiskū situaceju. Apsastuojam pi kaidim kopim, partū ka Metjū sovai draudzinei grib nūpierkt svecis. Asūt cīš ārtys. Stuostam, ka pi myusu taidys līk tikai iz kopim. Iz tū jis atbiļd, ka juo draudzinei naseņ nūmirs tāvs, bet ruodīs, ka tei tikai taida atruna – gon jau dadzynuos ari taipoš.

Iz Pūlejis-Čehejis rūbežys nazkaida aizdūmeiga paskota cylvāki, pluotūt i vycynojūt rūkys i nazkū bļaunūt, līk saprast, ka nazkas nav kuorteibā. Metjū dastuoj. Atver munu lūgu. Dīzgon jauns veirīts ar tymsu uodys kruosu i dzaltonom acim skaidroj, ka vajaga nazkaidu vinjeti, ka policeja uzlikšūt struopi 200 eiru apmārā. Sajiuta nav omuleiga i mes vysi 3 asam vīnispruotis, ka vajaga braukt dreižuok pa celi.

Nūlemjam nūsagrīzt nu bāņa Satojičkā, kab paāstu pušdinis. Kolna golā ir piļs, bet mes nagribam nikur tuoļi i augši kuopt, pasaveram viņ bazneicu. Uorā ir nanormali korsts. Eimam pyrmajā picērejā. Iedīņkarte ir ari angļu mēlē, bet personalam vysleidza pašvaki. Normāls iedīņs juogaida vairs 30 – 60 min. Dreižuok varam dabuot picu. Ite otkon asam vīnuoti dūmā, ka picu brauktu ēst Itālejā i ite gribam nazkū čehisku, bet uorā ir korsts i cīš gribīs ēst. Tai jau pica loba, koč nūsaukums āstuvei “PIZZA – HERNA”.

Koč i braucam pa bāni, ceļa moluos vysleidza skaista ainava – interesnys reljefs, miļzeigi saulispuču teirumi.

Braucam iz Bratislavu. Pa ceļam Metjū maņ stuosta nazkaidys šausmu kinys sižetu par ceļuotuojim ar mugursūmom (backpaker), kura uzjimta Slovākejis golvys piļsātā. Metjū Bratislavā nav bejs i grib redzēt centru. Ite kuortejū reizi sakreit myusu vēlmis. Pabraukojam pa centru, ka šofereits grib nūbiļdēt kaidu biļdi, dastuojam. Bet biļdej jis ari braucūt. Ilze ari.

Tyvojās vokors i Metjū nūlemj, ka iz Budapeštu tūmār nabrauks, bet Ungārejā gon grib ībraukt i izlaiž myusus pyrmajā jiedzeigajā benzintankā. Dīna beja breineiga – mes tykom veiksmeigai uorā nu Pūlejis i tuos ceļamolys vītys, bet Metjū beja kompāneja. Nav šaubu, ka Metjū ir eipašs cylvāks itamā braucīnī i iz atvodom duovynojam jam vīnu Preiļu postkarti, kura pārn izbraukuoja Sibireju, bet tī naatroda adresatu. Vysam sovs laiks i vīta.

Ungāru benzintanks pylns ar Vuocu mašynom i turku ļaudim. Veikalā dabojam Ungārejis karti, iudini i nazkū ādamu.

Atrūnam vītu pi izbrauktuvis nu benzintanka Blokus bezmoksys ateja, stuovvīta, apleik skraida turku bārni, staigoj tymsniejis sīvītis ar sovpateigom golvyssagom. Aiz atejis apsastuoj divys malnys i cīš glaunys mašynys – BMW i Porshe. Jauni veirīši izkuop, izkluoj rokstainu, greznu sagu zuoleitē, nūsamat ceļūs pusruopus i lyudzās. Myusim tūp uzroksts BUDAPEST i paraleli stopejam mašynys, nu kurom leluokuo daļa ir pylna ar cylvākim i jūs parpalom.

Apsastuoj evakuatorveida pussmoguo mašyna, kurai “pīkabē” vīna vīgluo. Brauc iz Budapeštu. Šofers, kurš runoj angliski i kura uodys kruosa i sprūgainī moti līcynoj par juo izcelsmi nu Tivajim austrumim, izlāc uorā, attaisa vīgluos mašynys durovys i salīk vydā myusu sūmys. Vaicoj jūkuodamīs, voi vydā asūt myrūni, ka juos tik smogys.

Šofera vuords ir Šerif. Jis ir dzims i audzs Jordānejā, bet niu jau nazcik godus dzeivoj Eiropā. Juo sāta, kur dzeivoj juo sīva ir Budapeštā, bet dorbs Vīnē.

Pa ceļam vuicam jam frāzis latvīšu volūdā i es raugu īsavuiceit šū tū ungāru i arābu mēlē. Ar ūtrū īt pat lobuok. Jis prosa, kab nūdzīdam jam kaidu dzīsmi. Atbylstūšuokuo ceļam ruodīs Tuoli dzeivoj muna meiluo. Nūdzīdam acapella. Bet pats jis uzlīk sev foņeru . Izmontoju izdeveibu uzzynuot kūnaviņ vaira par arabu kultūru, tradicejom…

Pa bāni braucam iz 110-120, koč aizmugurē krava – mašyna ar myusu sumkom. Sajiuta taida, ka mašyna brauc iz prīšku palākdama.

Teikam izlaistys Budapeštys pīpiļsātā, pi guojieju tylta, kurš škārsoj bāni Horvātejis vierzīnī. Tik viņ myusim vajaga kai puorīt puori i stopēt tuoļuok. Atsavodamīs i dūdamīs. Bet ir jau vairs kai 10 stuņdis vokorā.

Gribīs ēst. Nūlemjam, ka tivejais McDonalds byus gona lobs. Ite izmontojam tū strategiju, ka cikom ādam, sūpluok nūlīkam uzrokstu “Zagreb”. Eistais šofers nauzarūn. Eimam stopēt iz izbrauktuvis nu benzintanka. Ir skaidrs tikai vīns, ka nazkur ir juorauga tikt. Ite palikšonys nav…

I tai napaspiejam eisti pat nūsastuot kai apsastuoj glauns Audi. Šofers-ungārs brauc myusim vajadzeigajā vierzīnī. Salīkam sūmys bagažnīkā i braucam. Tai kai šofers nūsoka, ka runoj vuociski, prīškā laižu Ilzi. Es jau vysu dīnu nūrunuoju ar Metjū i vokorā ar Šerifu. Asu pīkusus. Tik daudz uztveru, ka ungārs runoj miksejūt vuocu i angļu volūdys, brauc iz Rūmu, kur jam dorba dzelys. Paraleli jis puortaisa maršrutu navigatorā caur Zagrebu.

Braucam pa bāni kai jau pa bāni. Piec kaidys stuņdis ībraucam benzintankā. Prīškā ir nazkaidys runys par pasi i Budapeštu. Ungārs izkuop uorā i aizsmiekej cigareti. Izkuopam uorā ari mes. Biļde skaidra – aizmierss šofers sovu pasi sātā. Pats jiutami uzaviļcs. Soku ka dzeive ir dzeive, ka tei na leluokuo bāda.

Braucam atpakaļ iz Budapeštu. Aizmīgu i pazamūstu, kod braucam vydā Budapeštā. Piļsāta naktī izaver breinumskaista – jūgendstila sātys i apgaismuojums, mašynā skaņ džezs. Breineigai! Braucam cauri centram, tod pa vacū tyltu, tod pa Pestys pusi, paraleli Otila stuosta, par īvāruojamuokajom vītom. Pestys pusē pi lela apļveida krustuojuma sastuojuši vairuoki limozini. Otila gondreiž špļauduos: “limzinen, idioten!”

Juo sāta asūt 5 minotu attuolumā nu centra, ka brauc ar mašynu. Nu i braucam ari labi – iz kaidim 90 pa piļsātu. Ībraucam kaidys daudzstuovu sātys pogrobstuova garāžā. I teikam aicynuotys iz kopeju. Otilys saimis nav sātā, tikai kačs Morcipāns. Dzeivūklī ir 2 stuovi i gaumeigs īkuortuojums. Sovā eipašajā kopejis aparatā teik pagatavuota cīš gorda kopeja, i teik sagrīzts gords peirāgs. Kopeja i peirāgs ir gordi. Taidys garšys munys garšys kuorpenis sajiut pyrmū reizi. Pyrms izbraukšonys Otila vēļ paruoda sovu krutū fotoaparatu, kurš pīmāruots dobys biļžu uzjimšonai i sātys lopu ar sovim dorbim. Biļdis rikeigi skaistys.

Atpakaļ ceļs otkon vad cauri naksneigajai Budapeštai, tikai itūreiz klasiskuos muzykys pavadejumā i Donavu škārsojam pa cytu tyltu. Nūsaprīcoju, ka variešu gulēt – ari Otilu brauksim lobu gobolu. Bet kas maņ deve – kopeja ir īsadorbuojus i aizmigt navaru. Verūs zibšņa veiduotūs rokstus pamalē. Kod tyvojamīs Horvatejai suok leit. Otila pacīnoj myusus ar olu, cikom pats dzer kopeju i škrobejās par mašynu: “Kurva Audi!”, kurai čakarejās gluožu turātuojs. Pošam jam asūt kuorteiga mašyna – Toyota, bet niule remontā. Rūbežu škārsojūt, guož pamateigai. Ols dora sovu – cīš gaidom tyvuokū benzintanku, Otila drupeit īsmej, bet saprūt myusus.

Zagrebys apleicīnē vēļaizviņ guož. Pīmāruotys vītys, kur mes varātum škiertīs nu ungāru šofereiša i turpynuot sovu ceļu iz dīnvidim nav. Par tū braucam tik tuoļuok iz rītumim, Rijekys vierzīnī. Pamomom skaidrojās. Natuoļ nu Rijekys, nūsagrīžam nu autobāņa i braucam lejup pa serpentinu. Braukšona lieņuoka, bet interesnuoka i skaistuoka.

Turpynuojums byus…